Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas reglaments
APSTIPRINĀTS - Biedrības "Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa" biedru sapulcē 2017.gada 1.februārī, protokols Nr.25
§1. Vispārīgie noteikumi.
1. punkts.
Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kuru izveidojusi biedrība “Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa” un kas darbojas, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, nolikumu, reglamentu un pušu vienošanos.
Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā – Riga International Arbitration Court,
šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums vācu valodā – Rigaer Internationales Schiedsgericht,
šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums krievu valodā – Рижский Mеждународний третейский суд.
Šķīrējtiesas interneta mājas lapas adrese - www.rsst.lv.
2. punkts.
Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas prezidijs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai organizētu šķīrējtiesas procesu, pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas prezidijs pats strīdus nešķir un nav tiesīgs iejaukties strīdu izšķiršanā.
3. punkts.
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai civiltiesiskus strīdus, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:
- kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
- kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
- kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
- par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
- par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
- par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
- starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
- par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
4. punkts.
Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulai (EK) Nr.593/2008. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulas (EK) Nr.593/2008 noteikumiem.