Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas reglaments
§5. Strīda izšķiršana.
40. punkts.
Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā.
Mutvārdu procesā šķīrējtiesas sastāvs rīko šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus.
Rakstveida procesā šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.
Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo šķīrējtiesai līdz noteiktajam strīda izskatīšanas laikam.
Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek nodrošinātas vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
41. punkts.
Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
42. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā.
Ja atbildētājs neiesniedz šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, un izšķir strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir strīdu pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
43. punkts.
Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
44. punkts.
Šķīrējtiesas procesā pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus. Šķīrējtiesas sastāvs nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
Puses savas procesuālās tiesības šķīrējtiesas procesā īsteno sacīkstes formā. Sacīkste izpaužas, pusēm izmantojot savas tiesības iesniegt pierādījumus, dot paskaidrojumus un šķīrējtiesas sastāvam adresētus pieteikumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī veicot citas procesuālās darbības.
45. Pierādījumi.
Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu tā norakstu, kopiju vai izrakstu.
Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu.
Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šīs pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.
Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretēja puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniedz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
46. Prasības grozīšana.
Ja puses nav vienojušās citādi, pusei šķīrējtiesas procesa laikā ir tiesības grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību, kamēr nav uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.
Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi. Uz atsauksmes iesniegšanu attiecas reglamenta 23.panta noteikumi.
Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
Prasību vai pretprasību nevar grozīt tikai tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
47. Protokols.
Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa.
Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikumā Nr.2 norādītajam.
Šķīrējtiesas sēdes protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
48. Ekspertīze.
Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem.
Pusei, kura vēlas lai tiktu noteikta ekspertīze, līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida pieteikums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi. Pieteikumam jāpievieno pierādījumi par atlīdzības par eksperta pakalpojumiem iemaksu vai garantiju apmaksāt eksperta pakalpojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, tas pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.
49. punkts.
Pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamās ziņas, jāiesniedz dokumenti, jāuzrāda preces vai citi priekšmeti,.
Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
Pēc puses lūguma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē un puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.
50. Puses izstāšanās procesuālās sekas.
Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētās tiesiskās attiecības pieļauj tiesību pārņemšanu.
Šādā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
51. Tiesības uz iebildumiem.
Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, pusei ir tiesības rakstveidā iesniegt šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei iebildumus tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam.
Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.
Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
52. Nolēmumu pieņemšana.
Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar balsu vairākumu.
Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams.
Šķīrējtiesas sastāvs galīgo nolēmumu strīdā taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.
53. Strīda izšķiršanas atlikšana.
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, tai skaitā ja puse (tās pārstāvis) nav ieradies uz šķīrējtiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus šķīrējtiesa ir atzinusi par attaisnojošiem, un puse (tās pārstāvis) ir pieteicis lūgumu neizskatīt strīdu bez puses (tās pārstāvja) klātbūtnes, vai pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus, kā arī citos gadījumos.
Ja šķīrējtiesas sastāvs ir uzklausījis pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesas sastāvs, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.
Ja, atliekot strīda izšķiršanu, šķīrējtiesas sastāvs nosaka nākamās šķīrējtiesas sēdes laiku, tā par to paziņo šķīrējtiesas sēdē pusēm personīgi vai nosūta paziņojumu vai lēmuma norakstu ierakstītā pasta sūtījumā, vai elektroniskā pasta sūtījumā, ja puse piekritusi saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Ja pusēm par nākamo šķīrējtiesas sēdi paziņo ar pasta sūtījumu, tas jānosūta vismaz 10 (desmit) dienas iepriekš, ja vien puses nevienojas par īsāku termiņu.
54. Šķīrējtiesas procesa apturēšana.
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu:
- ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, un puses nav vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams;
- ja strīda izšķiršana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;
- ja šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi;
- ja puses par to ir vienojušās;
- citos gadījumos, kad šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīda izskatīšana nav iespējama kādu objektīvu apstākļu dēļ.
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas, norādot lēmumā apstākļus līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process ir apturēts, vai termiņu, uz kādu šķīrējtiesas process ir apturēts.
Šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesas sastāvs atjauno ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc pušu pieteikuma.
55. punkts.
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, kā arī ja prasītājs atkārtoti neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, ja strīds izskatāms mutvārdu procesā, un nav lūdzis strīdu izšķirt bez viņa klātbūtnes.
Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs prasības pieteikumu iesniegt no jauna.
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus arī par citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības.
56. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana.
Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja
- prasītājs atteicies no prasības;
- puses vienojas par izlīgumu;
- šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
- tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
- fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
Ja prasītājs atsakās no prasības līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas prezidijs.
57. punkts.
Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 56.panta 1. un 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 56.panta 3., 4. vai 5.punktā norādīto iemeslu prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.
58. Izlīgums.
Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, bet tas nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz.
Ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, šķīrējtiesas sastāvs sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.
59. Spriedums.
Šķīrējtiesas sastāvs 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
Spriedumā norāda:
- šķīrējtiesas sastāvu;
- sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
- ziņas par pusēm – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
- strīda priekšmetu;
- sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
- secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
- piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
- konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
- kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
- kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
- šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
- pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
- citu informāciju, ko šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
Sprieduma motivējumā norāda, kādēļ šķīrējtiesas sastāvs vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem.
Pušu izdevumi par juridisko palīdzību lietā tiek atlīdzināti sekojošā apmērā:
- prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
- prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 8500 euro līdz 57000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,
- prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
- prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.
Šķīrējtiesas sastāvs var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu par juridisko palīdzību samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, tai skaitā lietas sarežģītību un apjomu.
60. punkts.
Šķīrējtiesas spriedumu (vai tā norakstu) nosūta pusēm 3 (trīs) darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
Ja šķīrējtiesas spriedums ir iesniedzams piespiedu izpildei, pusei, kas tiesīga griezties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, šķīrējtiesa papildus izsniedz vai nosūta šķīrējtiesas sprieduma norakstu.
Šķīrējtiesas nolēmuma noraksta, atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas prezidija loceklis ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu.
61. punkts.
Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma (tā noraksta) nosūtīšanas vai saņemšanas dienas var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma (tā noraksta) nosūtīšanas vai saņemšanas dienas var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar reglamenta 59.pantu.
Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.
62. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde.
Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts.
Šķīrējtiesas spriedums ir izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms ārpus Latvijas, bet netiek labprātīgi pildīts tas ir nododams piespiedu izpildei atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
63. Procesa dokumentu glabāšana.
Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.