Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas reglaments

§4. Šķīrējtiesneši.

25. punkts.

Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, šķīrējtiesas reglamenta un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

Šķīrējtiesnesis var tikt iecelts no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.1). Šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma 14., 15.panta prasībām un ir  rakstveidā piekrituši būt šķīrējtiesnešu sarakstā.

Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam. Savā darbībā un lēmumu pieņemšanā šķīrējtiesnesis ir objektīvs un neatkarīgs.

26. Šķīrējtiesnešu skaits.

Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. 

Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.

Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.

27. Šķīrējtiesnešu iecelšana.

Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.

Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.

Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.

28. punkts.

Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesas prezidijs, nosūtot reglamenta 21.pantā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvā atbildētājam vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi.

Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas prezidijs.

29. punkts.

Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā saskaņā ar reglamenta 26.pantu, prasītājs, iesniedzot prasību, norāda tā izvēlēto šķīrējtiesnesi.

Šķīrējtiesas prezidijs, nosūtot reglamenta 21.pantā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi. 

Ja kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas prezidijs. 

Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vai šķīrējtiesas prezidija ieceltie šķīrējtiesneši, gadījumā, ja puses vai kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vai šķīrējtiesas prezidija ieceltie šķīrējtiesneši, gadījumā, ja puses vai kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, 10 (desmit) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas prezidijs.

30. punkts.

Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojoties no šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.

31. punkts.

Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.

32. punkts.

Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas prezidijs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesas prezidijs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības,.

Ja šķīrējtiesas prezidijs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās,  Šķīrējtiesu likumam un šķīrējtiesas reglamentam, šķīrējtiesas prezidijs izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs strīdā tiek veidots no jauna reglamenta noteiktajā kārtībā, novēršot pieļautos pārkāpumus.

33. Šķīrējtiesneša atcelšana.

Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

34. Šķīrējtiesneša noraidīšanas pamati.

Personai, no kuras  tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par  tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai  kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja

  1. viņš ir bijis kādas puses pārstāvis, eksperts vai liecinieks lietā, kurā piedalījušās puses,
  2. viņš ir bijis radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībā līdz otrajai pakāpei ar kādu no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem,
  3. viņš ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībā līdz otrajai pakāpei ar kādu no šķīrējtiesnešiem, kas ir šķīrējtiesas sastāvā, kas izskata strīdu,
  4. viņš ir darba tiesiskajā attiecībās ar kādu, no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem vai ja šķīrējtiesnesis sniedz juridisko palīdzību kādai pusei,
  5. viņš vai viņa laulātais, vai radinieks līdz trešajai pakāpei, vai darījumu partneris, vai komercsabiedrība, kura ir strīda puse un kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šķīrējtiesnesis vai viņa radinieks līdz trešajai pakāpei, ir mantiski ieinteresēti civiltiesiskā strīda iznākumā,
  6. viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām vai prasībām, par kurām puses ir vienojušās,
  7. pastāv citi apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.

Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamats  tai kļuvis zināma pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

35. Šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtība.

Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.

Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu,  tajā norādot kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.

Šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā jāizlemj, vai pieņemt viņam pieteikto noraidījumu. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs 5 (piecu) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

36. punkts.

Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.

37. punkts.

Ja šķīrējtiesnesis sevi ir atstatījis vai ja šķīrējtiesneša noraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.

38. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.

Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas, ja

  1. viņš atstatījis sevi no strīda izšķiršanas,
  2. tiek pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums,
  3. puses vienojušās par viņa atcelšanu,
  4. uz viņu attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi,
  5. ar viņa nāvi.

Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ). 

Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību.

Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses vai šķīrējtiesneša pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas prezidijs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.

Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.

39. Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas.

Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīs šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.

Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.