Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas reglaments
§3. Šķīrējtiesas procesa sagatavošana.
9. Strīda pakļautība.
Strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Šķīrējtiesas likumu un reglamenta 3.pantu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.
Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.
Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesas sastāvs, tajā skaitā par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesas sastāvs to izlemj pirmām kārtām, tomēr šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot galīgo nolēmumu strīdā.
Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds vai tā daļa nav pakļauti šķīrējtiesai, līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.
Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pilnībā vai kādā tā daļā.
Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.
10. Prasības nodrošināšana pirms tās celšanas.
Prasītājs ir tiesīgs lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu nodrošināt prasību pirms tās celšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma normām. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis civiltiesiskā strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
11. Termiņi.
Procesuālos termiņus nosaka šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot likuma un reglamenta noteikumus.
Līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus nosaka šķīrējtiesas prezidijs saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
Atsevišķos gadījumos, ja šķīrējtiesa (šķīrējtiesas sastāvs vai šķīrējtiesas prezidijs) to uzskata par nepieciešamu, tā pēc savas iniciatīvas vai kādas no pusēm lūguma var pagarināt noteiktos termiņus.
Pēc ieinteresētās puses lūguma šķīrējtiesa (šķīrējtiesas sastāvs vai šķīrējtiesas prezidijs), ja uzskata to par lietderīgu un atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem, var lemt par noteikto termiņu atjaunošanu to nokavējuma gadījumā.
Ieinteresētās puses pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.
12. Korespondence.
Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā.
Fiziskajai personai minētos dokumentus nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai - uz tās juridisko adresi.
Minētos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā šķīrējtiesa nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
Minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas
Par dokumentiem, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa pārējiem lietas dalībniekiem paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
13. Konfidencialitāte.
Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls, ja vien puses nav vienojušās citādi.
Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē. Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas prezidiju un tehniskajiem darbiniekiem.
14. Šķīrējtiesas procesa kārtība.
Pusēm ir tiesības likuma ietvaros brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.
Šķīrējtiesas process notiek atbilstoši šķīrējtiesas līguma noteikumiem, šķīrējtiesas reglamentam, normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem
Ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.
15. Strīda izšķiršanas vieta.
Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, šķīrējtiesas procesa norises vieta ir šķīrējtiesas atrašanās vieta, taču šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt citu šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus.
Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.
Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu, kas nav šķīrējtiesas atrašanās vieta, pusēm ir pienākums nodrošināt šīs vietas pieejamību šķīrējtiesas procesam. Ja šķīrējtiesas procesa vieta, par kuru puses vienojušās, ir ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
16. Šķīrējtiesas valoda.
Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa valodu.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, taču šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības noteikt citu valodu par šķīrējtiesas procesa valodu.
Ja puses vienojušās par procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, var tikt pieaicināts tulks.
Ja tulku pieaicina šķīrējtiesa, tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta pielikuma Nr.2 noteikumus.
Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek process.
17. Pārstāvība.
Fiziskā persona savu lietu šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.
Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.
Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:
- kura nav sasniegusi pilngadību;
- kurai nodibināta aizgādnība;
- kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
- kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
- kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
- kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.
Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai.
Konstatējot minētos apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.
18. Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas un šķīrējtiesnešu honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2.
Ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas ir tiesvedības maksa, kā arī maksa par tulka un sekretāra pakalpojumiem, maksa par ekspertīzes veikšanu un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
Iesniedzot prasības pieteikumu šķīrējtiesā, prasītājam šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2 norādītajā bankas kontā jāiemaksā tiesvedības maksa un šķīrējtiesnešu honorārs.
Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2, ar Prezidija lēmumu var tikt grozīts, ievērojot prasības summu, civiltiesiskā strīda sarežģītību, šķīrējtiesas līguma nosacījumus, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
Maksu par tulka un sekretāra pakalpojumiem, maksu par ekspertīzes veikšanu un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, kā arī citus šķīrējtiesas procesa izdevumus, maksā tā puse, kura iesniegusi lūgumu par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos, kā arī ekspertīzes veikšanu šķīrējtiesas procesā. Ja šādu lūgumu pieteikušas abas puses, katra iemaksā pusi no izdevumu summas.
Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti un ekspertīze noteikta tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem vai garantē šo izdevumu apmaksu pakalpojumu sniedzējiem un garantija ir pieņemta.
Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas prezidijs lemj par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.
Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
19. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana.
Šķīrējtiesas process sākas ar prasības iesniegšanas brīdi.
Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas prezidijam šķīrējtiesas atrašanās vietā.
20. Prasības pieteikums.
Prasības pieteikumā norāda:
- prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
- atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
- ja prasību ceļ pārstāvis, - prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
- prasībās par naudas summas piedziņu – kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
- prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
- prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
- prasītāja prasījumus;
- pievienoto dokumentu sarakstu;
- no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvam no trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem;
- citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
Prasības pieteikumam pievieno:
- šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā radies strīds;
- līgumu, kura sakarā radies strīds;
- dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
- prasības pieteikuma norakstus pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem;
- dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
21. Paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu.
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas prezidijs nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam atbilstoši reglamenta 23.panta noteikumiem iesniegt atsauksmi uz prasību, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvam no trim vai vairāk šķīrējtiesnešiem, vai vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesnesi strīdā, ja strīds izskatāms viena šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
22. punkts
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas prezidijs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez virzības. Ja šķīrējtiesas prezidija noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja šķīrējtiesas prezidija noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
Šķīrējtiesas prezidijs ir tiesīgs atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums vai puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai.
23. Atsauksme uz prasību.
Ja puses nav vienojušās par atsauksmes sniegšanas termiņu, atbildētājam atsauksmes un atbildes sniegšanai tiek dots vismaz 15 (piecpadsmit) dienu termiņš, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas prezidijs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.
Atbildētājs savā atsauksmē norāda:
- vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
- savus iebildumus pret prasību;
- apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
- citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā,
- savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
Atbildētājam atsauksmei jāpievieno dokumenti, uz kuriem atbildētājs atsaucas savā atsauksmē.
Atsauksmei jāpievieno atsauksmes noraksti pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem.
24. Pretprasība.
Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
Pretprasība iesniedzama rakstveidā ar norakstiem pārējiem lietas dalībniekiem. Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgiem noteikumiem.
Puses var vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību.
Ja puses nav vienojušās par citu pretprasības iesniegšanas kārtību, pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.
Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs saskaņā ar Reglamenta 11.pantu var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.