Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas reglaments
§2. Šķīrējtiesas līgums.
5. punkts.
Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.
Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā.
Šķīrējtiesas līgumu kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds.
Par rakstveida līgumu uzskatāma vienošanās, kas noslēgta pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā, un ja otra puse tam piekrīt, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
6. punkts.
Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, šķīrējtiesas procesa norises vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas izdevumu segšanas kārtību, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
7. punkts.
Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts.
Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.
Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
8. punkts.
Puses var vienoties pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma 19. un 25.pantu un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulu (EK) Nr.593/2008.