Par mums

Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa ir nevalstiska, neatkarīga institūcija, reģistrēta Šķīrējtiesu reģistrā ar Nr.40003738859, kas darbojas pastāvīgi un ir tiesīga izšķirt civiltiesiskus strīdus starp juridiskām un fiziskām personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas Latvijā vai ārpus Latvijas.  

Strīdu izšķiršana Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā notiek saskaņā ar tās Reglamentu, ja vien puses nav vienojušās par citu strīda izšķiršanas kārtību, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma Sadaļu par šķīrējtiesu. Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas Reglaments izstrādāts, vadoties pēc UNCITRAL (ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komiteja) arbitrāžas Reglamenta un Parauglikuma un ievērojot starptautiskos šķīrējtiesas darbības principus.

Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā var tikt izšķirts jebkurš civiltiesisks strīds, ja vien strīds nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu jurisdikcijai, un ja puses ir rakstiski vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā.

Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa ir viena no pirmajām šķīrējtiesām Latvijā, kas uzsāka darbību 1995.gadā un veicināja starptautiski atzītas prakses - uzņēmēju strīdu nodošanu šķīrējtiesā, izplatību Latvijā. Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa ir arī viena aktīvākajām šķīrējtiesām Latvija un savas darbības laikā ir uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi strīdu izšķiršanā un ieguvusi autoritāti, par ko liecina Rīgas Starptautiskajai šķīrējtiesai izšķiršanai ik gadu nodoto strīdu stabilais skaits.

Mūsdienās strīdu nodošana izšķiršanai šķīrējtiesās jeb arbitrāžās ir plaši izplatīta un atzīta gan Latvijā, gan pasaulē, jo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā ir vairākas priekšrocības:

1. Šķīrējtiesas kompetence  katrā konkrētajā gadījumā. Puses pašas var formēt šķīrējtiesas sastāvu sava strīda izšķiršanai, tādēļ  tām ir iespēja  izvēlēties šķīrējtiesnešus, kuri ir viskompetentākie konkrētajā jautājumā, ņemot vērā šķīrējtiesneša profesionālo specializāciju.
2. Šķīrējtiesas objektivitāte. Ja strīdu izskata šķīrējtiesas sastāvs no trim šķīrējtiesnešiem, katrai pusei ir tiesības izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, tādēļ pusēm  ir iespēja izvēlēties par šķīrējtiesnesi ne tikai kompetentu personu, bet arī personu, par kuras objektivitāti tai nav šaubu. Sastāva priekšsēdētāju savukārt , vienojoties, izvēlas pušu ieceltie šķīrējtiesneši. Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, tad puses var vienoties par šķīrējtiesnesi strīdā.
3. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte pretstatā valsts tiesas publiskumam. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un personas, kas nepiedalās lietā, tajā var būt klāt tikai tad, ja puses tam piekrīt. Šķīrējtiesa nav tiesīga spriedumu nodot atklātībai bez pušu piekrišanas.
4. Šķīrējtiesas procesa izmaksas ir saprātīgas, prognozējamas un zemākas, salīdzinot ar tiesāšanās izdevumiem  vispārējās jurisdikcijas tiesās.
5. Šķīrējtiesas process ir ievērojami ātrāks, salīdzinot ar tiesvedību vispārējās jurisdikcijas tiesās; strīdi tiek izskatīti bez liekas vilcināšanās vienā instancē un šķīrējtiesas spriedums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
6. Iztiesāšana notiek pašu pušu veidotā labvēlīgā atmosfērā un šķīrējtiesas process ir mazāk formāls.
7. Pusēm ir iespējas pašām  noteikt šķīrējtiesas procesa norisi, vienojoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa veidu (mutvārdu vai rakstveida),  šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas procesa norises vietu un citos jautājumos.